Papardes zieda meklēšana ir viena no skaistākajām Jāņu nakts tradīcijām. Ir tik daudz nostāstu un leģendu par šo paražu. Tas, kurš atrodot papardes ziedu, zinot visus pagātnes un nākotnes noslēpumus, esot ļoti laimīgs un viņam piepildoties visas vēlēšanās, varot pat iet, kur gribot, un darīt, ko vien gribot, to neviens neredzot.
Lūk, kā tas jādara pareizi! Jāņu naktī tieši divpadsmitos jāaiziet uz mežu, kur aug papardes, jāpaklāj zem papardes smalks zīda kabatlakatiņš, ar sarkanu krītu (!) jāapvelk sev apkārt liels aplis, lai zvēri un čūskas netiek klāt. Tie kauks un šņāks, bet uz tiem nedrīkst saktīties, citādi jāmirst. Apli var uzzīmēt domās, taču jāatceras, ka prātā zīmētajam aplim gali jāsasien neatsienamā mezglā. Jāskatās tikai uz papardi.Tā uzziedēs un sāks birt, tikai nedrīkst novērst acis no kabatlakatiņa. Tad jāsavāc visi nobirušie ziedi kabatlakatiņā, tas jāaizsien ar mezglu un jānoglabā, bet ziedējusī papardes lapa jāizrauj ar visu sakni. pārgriežot sakni, tajā var ieraudzīt burtu vai pat veselu vārdu, kas pieder izredzētajam.
To lūk mums vēsta mūsu tautas paražas
Lūk, kā tas jādara pareizi! Jāņu naktī tieši divpadsmitos jāaiziet uz mežu, kur aug papardes, jāpaklāj zem papardes smalks zīda kabatlakatiņš, ar sarkanu krītu (!) jāapvelk sev apkārt liels aplis, lai zvēri un čūskas netiek klāt. Tie kauks un šņāks, bet uz tiem nedrīkst saktīties, citādi jāmirst. Apli var uzzīmēt domās, taču jāatceras, ka prātā zīmētajam aplim gali jāsasien neatsienamā mezglā. Jāskatās tikai uz papardi.Tā uzziedēs un sāks birt, tikai nedrīkst novērst acis no kabatlakatiņa. Tad jāsavāc visi nobirušie ziedi kabatlakatiņā, tas jāaizsien ar mezglu un jānoglabā, bet ziedējusī papardes lapa jāizrauj ar visu sakni. pārgriežot sakni, tajā var ieraudzīt burtu vai pat veselu vārdu, kas pieder izredzētajam.
To lūk mums vēsta mūsu tautas paražas
